Bet šoreiz stāsts nedaudz cits. Islandiešiem Ziemassvētku laiks jau no seniem laikiem ir daudz garāks nekā citiem, jo, jau no 12. decembra pa vienam sāk nākt Jólasveinarnir. Kopā viņu ir 13. Plus viņu ļaunā bērnu ēdāja mamma Grýla, melnais kaķis un viņu tēvs Leppalúði. Turklāt, arī pēc Ziemassvētkiem, viņi pamazām, pa vienam iet prom, tāpēc svētku laiks ilgst 26 dienas. Vai nav jauka tradīcija tumšākajam ziemas laikam?! Manuprāt, bērniem tiek vislielākais prieks, ja vien… ja vien viņi bijuši paklausīgi. Jo nepaklausīgie bērni tiek tikai pie kartupeļiem. Turklāt, Grýla vienmēr gatava apēst kādu nepaklausīgu bērnu… 🙂 Es gan nedomāju ka šāda bērnu biedēšana ir laba lieta, bet mani bērni to vairāk uztver kā joku un pasaku, tāpēc domāju arī paši islandieši nedomā to īpaši nopietni un no mītiskajiem radījumiem nebaidās.

Tad nu lūk, stāsts sākas ar…Sen senos laikos (ap 13.gs.) dzīvoja trolliene Grýla un viņas vīrs Leppalúði. Viņi bija ieguvuši ļoti sliktu reputāciju – kā nepaklausīgu bērnu zagļi un ēdāji… Vēlāk viņiem piedzima (ja tā to var nosaukt) 13 dēli Jólasveinarnir, turklāt katram dots savs vārds, kas atkarīgs no tā, kādas nerātnības viņi dara. Ziemassvētku laikā viņi pa vienam katru vakaru, sākot ar 12. decembri, kāpj lejā no kalniem un apmeklē iedzīvotāju mājas. Iesākumā viņi nav bijuši nemaz tik labi, un nekādas dāvanas neatstāja. Tieši otrādi, darīja dažādas nerātnības, piemēram, dauzīja durvis, izēda krējuma podus, zaga desas, dauzīja pa logiem… Dāvanu tradīcija parādījusies tikai pēdējos laikos… (nepateikšu gan kad…)Ģērbušies Jólasveinarnir ir vienkārši, ikdienas seno islandiešu drēbēs. Tikai nesen pieņemta tradīcija viņus ģērbt sarkani baltajā Santa Clausa kostīmā. Turklāt, cik redzu, pēdējos gados, viss senais un aizmirstais atgriežas, arī Jólasvein vienkāršais apģērbs.

Ja atgriežamies pie Jólasvein ļaunās mātes Grýla, viņa islandiešu mitoloģijā parādās jau ļoti agri, viņa ir briesmone un cilvēkēdāja, un sākumā no viņas baidījās visi islandieši. Iesākumā viņa netika saistīta ar Ziemassvētkiem, bet varēja nozagt nepaklausīgos bērnus jebkurā laikā. Par Jólasveinarnir māti viņu sāk saukt no 17. gs. Izrādās, Grýla bija precējusies 3 reizes un Leppalúði ir viņas 3 un pēdējais vīrs, kas dzīvo ar viņu kopā kalnu alā. Viņi dzīvo kopā arī ar lielo lielo melno kaķi un viņu 13 dēliem. Lielais melnais un arī ļaunais kaķis ar spīdīgi zaļajām acīm lielākoties nāk biedēt bērnus jaunākus par 6 gadiem.

Tad nu beidzot esmu tikusi līdz galvenajam – līdz Jólasveinarnir, viņu vārdiem un raksturojumiem.

1. Pirmais ierodas 12. decembra vakarā un tas vienmēr ir Stekkjastaur. Viņš ir pirmais no dēliem. Viņš parasti bija atrodams aitu kūtī.
2. Otrais 13. decembra vakarā nāk Giljagaur. Viņš ir vislielākais no brāļiem un viņš pieskata Grýla melno kaķi. Viņš tiek dēvēts par piena zagli…
3. 14. decembra vakarā ierodas pannu skrāpētājs Stúfur. Viņš ir labsirdīgs un tikapt mazs augumā kā bērni, tāpēc viņš allaž centās aizsniegt un sadabūt kaut ko ēdamu no cepamās pannas.
4. Karošu laizītājs Þvörusleikir ierodas 15. decembra vakarā. Arī viņš ir mazs un samērā labsirdīgs. Senāk viņš mēdza ielavīties mājās un nolaizīt koka karotes…
5. 16. decembra vakarā ierodas Pottasleikir – podu laizītājs. Grýla ir laba māte un cenšas, lai viņas dēli vienmēr būtu paēduši. Bet tas reizēm ir diezgan grūts uzdevums, tāpēc Jólasveinarnir lielākoties zog kādu ēdienu, kas viņiem vislabāk garšo. Pottasleikir garšo gaļas zupas un citi podos glabājami ēdieni.  Ja šajā vakarā gatavojat kaut ko gardu, viņš būs priecīgs par nemazgātiem traukiem, kuros palicis kaut kas izlaizāms… 🙂
6. Askasleikir ierodas 17. decembra vakarā un slēpjas zem cilvēku gultām. Kādreiz islandieši ēda no apaļām koka bļodām, kuras mēdza likt zem gultām. Tad nu viņš meklēja visas bļodiņas kas tika noliktas zem gultas un izlaizīja viņas tīras.
7. Durvju dauzītājs Hurdaskellir ierodas 18. decembra vakarā un tik stipri dauza durvis, ka cilvēki gandrīz nevar pagulēt… Grýla alā durvju nav, tāpēc, šim Jolasveinam ir jautrs un interesants pats durvju dauzīšanas process. Turklāt viņš ir ļoti emocionāls, tāpēc bieži vien cērt durvis ar visu spēku.
8. 19. decembra vakarā ierodas Skyrgámur. Viņš ir viens no vecākajiem brāiem un ir ļoti vecmodīgs un nemīl, ka lietas mainās. Viņam garšo islandiešu jogurts – skyr. Nekad nevar zināt kādu brīnumu šis ieliks zeķē…
9. Ļoti mīl desas un desiņas Bjúgnakrækir, kurš ierodas 20. decembra vakarā. Grýla acīmredzot nav gatavojusi īpaši garšīgus ēdienus, tāpēc šim ļoooti garšo desas. Un vispār, viņam garšo visi ēdieni… 🙂
10. Ja 21. decembra vakarā kāds nerātnis visu laiku lūr pa logiem iekšā, iespējams tas ir Gluggagægir. Šis nav tik ļauns un zaglīgs kā citi brāļi, bet viņam ļoti patīk ložņāt gar mājām un skatīties, vai, pareizāk sakot, lūrēt iekšā pa logiem. Iedomājies, vienpadsmit mēnešus gadā viņš neredz neko citu kā Grýla alu un savus nejaukos brāļus. Protams, ka ir interesanti, kas gan notiek citās mājās un vispār pasaulē, ja tiec palaists ārā uz vienu vakaru. 🙂
11. Gáttaþefur ierodas 22. decembra vakarā un viņu var atpazīt pēc viņa lielā, garā deguna. Viņam ļoti patika kūku un citu gardumu smarža, kā arī tradicionālās islandiešu laufabrauð. Viņš mēdza tās pēc tam arī nočiept un aiznest uz savu alu.
12. Ketkrókur visvairāk garšo gaļa. Viņš 23. decembra vakarā mēdza ielavīties mājās un nozagt kūpinātu aitas stilbu.
13. Senos laikos sveces bija gaišākās gaisma, kas bija pieejamas cilvēkiem. Turklāt tās bija liels retums, tādēļ katrs bērns vēlējās sev Ziemassvētkos savu svecīti. Kertasníkir nebija izņēmums un ieradās 24. decembra rītā, lai palūgtu arī sev kādu svecīti.  Šajā rītā zeķē tiek ielikta pēdējā dāvaniņa, lai Ziemassvētku vakarā varētu atvērt dāvanas, kas ir zem eglītes.

Šī ir tikai viena no tradīcijām, kuras ļoti cītīgi piekopj islandieši. Pirmais Jólasvein no kalniem nokāpj jau rītvakar. Novēlu, lai visiem bērniem tiktu tikai dāvaniņas un nebūtu neviena kartupeļa!
Jauku svētku sezonu!!!